Ja esi bez darba vai studē, ja esi līdz 24 gadus jauns vai jauna, ja esi Abavas senlejas patriots, ja gribi apgūt jaunu pieredzi, ja vēlies šo ieleju veidot skaistāku un pievilcīgāku tūristiem- piesakies brīvprātīgajam darbam!

Biedrība ” Abavas ielejas attīstības centrs”  sadarbībā ar Nodarbinātības Valsts aģentūru aicina jauniešus- bezdarbniekus piedalīties biedrības darbā kā brīvprātīgajiem.  Ko iegūsi? Sešu mēnešu darba pieredzi, atsauksmes un labas rekomendācijas un ikmēneša stipendiju 40-60 Ls apmērā.

Vairāk informācijas pa tel.28396830.

Patreiz darbu jau ir uzsākuši 5 jaunieši – teritoriju uzraugi un reportiere.

Ideja par taku atjaunošanu gar Imulas upi ir gandrīz katra matkulnieka sirdī. Pirms desmit gadiem domubiedru grupā tika izstaigāti abi upes krasti no ietekas Abavā līdz Buses pilskalnam. Toreiz dabā tika iezīmēts maršruts, kurš patiesi ir ” dzīvs” arī šodien, tikai vētras ir sagāzušas kokus tajā, ir radies kāds jauns nogruvums. Tie, kas tur vienreiz bijuši vēl joprojām glabā atmiņas par neizmirstamajām sajūtām, par dabas skatiem, stāvajām kraujām un vizuļojošajiem upes līkumiem, bebru dambjiem, sastapšanos ar stirnu vai lapsu, par vizbulītēm pavasarī un zelta lapām rudenī ….

Biedrība ” Abavas ielejas attīstības centrs”  šogad iecerējusi taku maršrutu atjaunot, uzlabot un iezīmēt dabā ar norādēm un stendiem.

Bet ko darīt ziemā? Ziema ir pats labākais laiks aizbraukt līdz Buses pilskalnam un izbaudīt dabas skaistumu, jo tagad nav lapu un skatam atklājas tādas lietas, ko vasarā nekad neredzēsi!

Un vēl- visinteresantākais ir pārgājiens pa aizsalušo Amulas vai Imulas upi. Ja ir tāda iespēja, tā jāizmanto!

Apceļojot Abavas senleju viena no populārākajām apstāšanās vietām ir skatu laukums lielceļa malā starp Kandavu un Sabili pretī Imulas un Amulas upju ietekām Abavā. Tur tradicionāli vienmēr ir bijusi skatu platforma, no kuras paveras tieši Abavas senlejai raksturīga ainava- mozaīkveida lauki, upes ieleja un plašums. Retais zina, ka šo vietu sauc par Greiļu kalnu.

Biedrība „Abavas ielejas attīstības centrs” saņēmusi apstiprinājumu no Lauku atbalsta dienesta par Eiropas Zivjsaimniecības fonda līdzekļu piešķiršanu Greiļu kalna skatu platformas atjaunošanai. Paredzēts, ka tiks izvietoti arī divi informatīvi stendi par dabas parku „Abavas senleja” un tās dabas bagātībām – viens pie skatu platformas, otrs – lejā pie Abavas upes, lai arī laivotāji saprastu, kur atrodas, varētu piestāt un uzkāpjot kalnā ieraudzītu šo tik raksturīgo un atpazīstamo ainavu.

Iespējams, ka daži acīgākie kandavnieki ir pamanījuši jaunas norādes, uz kurām attēlots velosipēds un norādīts virziens. Nekas tāds Kandavā līdz šim nav bijis. Tāpēc vēlos pastāstīt vairāk par tām un par citiem jaunumiem Abavas ielejā.

Šajā gadā biedrība „Abavas ielejas attīstības centrs” sadarbībā ar Kandavas novada domi un Kandavas Tūrisma informācijas centru īsteno Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalstīto projektu „Abavas vide”.

Projekta laikā izvietotas velonorādes pa Kandavas pilsētu un tuvāko apkārtni. Tās iezīmē vienu no Kandavas Tūrisma informācijas centra ieteiktajiem velomaršutiem – gar Senču pilskalnu līdz Talsu ielai, tālāk līdz Elku kapiem, Rūmenes muižai un atpakaļ uz Kandavu. Aicinājums ikvienam to izmēģināt un sniegt atsauksmes. Tāpat lūgums- pastāstīt par šo projektu kaimiņiem un draugiem.

Lasīt visu ziņu (4)

Viens no senākajiem tūrisma objektiem dabas parkā „Abavas senleja” un arī Latvijā ir Buses jeb Matkules pilskalns, kurš atrodas gleznainajos Imulas upes krastos Matkules pagastā. Par to liecina Busu māju Viesu grāmata, kas aizsākta 1911.gada 16.jūlijā. Tātad vairāk kā 100 gadus uz šejieni ir braukuši tūristi gan no Latvijas, gan no citām zemēm. Viesu grāmata ir ne tikai pilskalna, bet arī laikmeta lieciniece, jo tur ir dažādu varu laikos tapuši ieraksti līdz pat mūsdienām.

Buses jeb Matkules pilskalns bijis apdzīvots jau Bronzas laikmetā pirms vairāk nekā trim tūkstošiem gadu un vēlajā dzelzs laikmetā no 10. līdz 14. gadsimtam, kad tas kopā ar senpilsētu bijis viens no lielākajiem Kuršu zemes Vanemas politiskajiem un ekonomiskajiem centriem. Kopā ar Kandavas un Čāpuļu pilskalniem tas iekļāvies mūsu senču stratēģiski svarīgo nocietinājumu sistēmā. Pilskalna plakuma izmēri 50x25m, augstums 27m, kopējais garums ap 200m (ar priekšpilsētas terasi).

Lasīt visu ziņu (4)

Galīgo izvērtējumu un apstiprināšanu Lauku atbalsta dienestā gaida projekts, kurā paredzēts izvietot informācijas stendus pie Abavas un Imulas upēm. Būs arī soliņi, galdi un atkritumu tvertnes.

Ir pabeigts Abavas senlejas tūrisma attīstības plāns un drīz tā apkopojums būs arī taustāms- kā skaista grāmata.
Abavas ielejas attīstības centrs izdevis skatu kartiņu- “Baudu dzīvi nesteidzīgi Abavas senlejā”.
Šogad biedrību “Abavas ielejas attīstības centrs” atbalsta Kandavas un Talsu novadu pašvaldības. Paldies!

Pasaules Vides diena tradicionāli tiek atzīmēta 5.jūnijā. Abavas senlejā šogad tā notika 15.jūnijā…pēc svētkiem un izlaidumiem. Zināms, ka katrs mazais strautiņš ietek kādā upē, bet visas upes – jūrā. Tāpēc vides dienā nolēmām testēt pirms astoņiem gadiem izveidoto taku gar Imulas upi no Busēm līdz Vītiņiem. Pārgājienā piedalījās starptautiskās jauniešu programmas AWARD dalībnieki un vides gide Iveta Piese no Abavas ielejas attīstības centra.
Zināms, ka Imulas taka tiek reti izmantota, ka ir bijušas vētras un bargas ziemas, ka norādes un apzīmējumi uz takas veidoti sen. Tāpēc liels prieks bija atrast dažas vēl saglabājušās norādes ar aitiņu – Abavas ielejas taku simbolu. Taka patiešām vairs nav saskatāma un tikai retumis tā ir ļoti labi iestaigāta. Tās uzturēšanā un saglabāšanā ir piedalījušies Imulas krastos dzīvojošie dzīvnieki. Arī mēs sastapām stirnu un redzējām mežacūku vannas zem kuplajiem ozoliem.
Secinājums – ir vērts atjaunot taku posmā no Vītiņiem līdz viesu namam Romances. Tas ir visgleznainākais upes posms un arī mazliet vieglāk izejams. Lai gan piesardzība ejot pa stāvajiem upes krastiem ir vajadzīga visu laiku un lietus laikā taka patiešām nav ejama.