Buses pilskalns tūristu iecienīts jau 100 gadus

20.07.2011

p7190185.jpgViens no senākajiem tūrisma objektiem dabas parkā „Abavas senleja” un arī Latvijā ir Buses jeb Matkules pilskalns, kurš atrodas gleznainajos Imulas upes krastos Matkules pagastā. Par to liecina Busu māju Viesu grāmata, kas aizsākta 1911.gada 16.jūlijā. Tātad vairāk kā 100 gadus uz šejieni ir braukuši tūristi gan no Latvijas, gan no citām zemēm. Viesu grāmata ir ne tikai pilskalna, bet arī laikmeta lieciniece, jo tur ir dažādu varu laikos tapuši ieraksti līdz pat mūsdienām.

Buses jeb Matkules pilskalns bijis apdzīvots jau Bronzas laikmetā pirms vairāk nekā trim tūkstošiem gadu un vēlajā dzelzs laikmetā no 10. līdz 14. gadsimtam, kad tas kopā ar senpilsētu bijis viens no lielākajiem Kuršu zemes Vanemas politiskajiem un ekonomiskajiem centriem. Kopā ar Kandavas un Čāpuļu pilskalniem tas iekļāvies mūsu senču stratēģiski svarīgo nocietinājumu sistēmā. Pilskalna plakuma izmēri 50x25m, augstums 27m, kopējais garums ap 200m (ar priekšpilsētas terasi).

Pilskalnu 1922.gadā apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš. Arheoloģiskie izrakumi veikti 1937.gadā Eduarda Šturma vadībā un 1965.gadā Ēvalda Mugurēviča vadībā.

Pilskalna ziemeļrietumu malā atradusies senpilsēta, kur atklātas divu zemē iedziļinātu stāvbūves ēku paliekas. Vienas celtnes pamatos bija ziedojums – tauru ragi. Izrakumos atrastas kuršu saktas, gredzeni, naži, bultu gali, bronzas krustiņi, vērpjamo vārpstu skriemeļi, dzelzs sārņi.

Netālu no pilskalna atrodas Baznīckalns – pilsnovada iedzīvotāju sapulču un reliģisko ceremoniju vieta. Izrakumos konstatēts, ka kalna virsa senatnē noklāta ar plienakmeņiem. Pils, senpilsēta un tautas sapulču vieta ir raksturīgas kuršu pilsnovadu centra sastāvdaļas.

Pils un senpilsētas iedzīvotāji apbedīti Matkules senkapos starp Imulas krasta krauju un Matkules kapsētu. Izrakumos 20.gs. trīsdesmitajos gados te atrasti kuršiem raksturīgie ugunskapi. Kopā ar mirušo sadedzināti ieroči un darbarīki, kas pēc kuršu paražām salauzti vai saliekti. No kapu piedevām ievērību izpelnās bronzas sunīšu un zirdziņu figūras, kā arī vairāki bronzas dzeramie ragi, kurus rituālos un savstarpējā saskarsmē lietoja medalum.

Pilskalna pakājē atrodas Bedrīšakmens, kas ir viens no pasaulē plaši sastopamajiem kulta akmeņiem ar iedobēm. To vecumu zinātnieki vērtē līdz pat vairākiem gadu tūkstošiem.
Pilskalna centrā mūsdienās izveidota uguns kulta vieta, kas iezīmēta ar trim no akmeņiem izliktiem apļiem un rituālu ugunskura vietu vidū.
Pilskalns apbalvots ar diviem Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma karogiem – tātad tas ir nozīmīgs un ievērojams ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.

Pilskalns un tam blakus esošais Baznīckalns un senkapi ir valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi. Tas ir privātīpašums un tomēr bez maksas brīvi pieejams vietējiem iedzīvotājiem un apmeklētājiem, kas vēlas baudīt pilskalna ainavu, Imulas upes dziļo ieleju un veldzēties avotos. Par pasākumu rīkošanu un iespēju celt teltis gan lūgums sazināties ar saimnieku pa tel. 26374996, 29133272.

Imula ir viena no krāšņākajām Abavas kreisā krasta pietekām un ieskauj Buses pilskalnu. Upes ielejā atradīsiet daudz retu un ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Imulas upe ir strauja, maza, bet bagāta ar zivīm. Tajā dzīvo sapali, līdakas, asari, raudas un citas zivis.

Biedrība „Abavas ielejas attīstības centrs” 2011.gada pavasarī uzsākusi Eiropas Savienības Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF ) atbalstītā projekta „Abavas vide” īstenošanu. Tas paredz atbalstu ar zivsaimniecību un tūrismu saistītu maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai. Projekta ietvaros Kandavas novadā tiks izvietoti stendi par dabas parku „Abavas senleja” un tajā esošajām dabas un kultūrvēstures vērtībām, lai veicinātu sapratni par tām un tādejādi vairotu arī Abavas senlejas zivju resursus. Projekta „Abavas vide” ietvaros atzīmējot Busu māju Viesu grāmatas simtgadi pie Buses pilskalna tika uzstādīts pirmais stends un izvietoti divi soliņi visainaviskākajās vietās.

Buses pilskalns ir viena no skaistākajām skatu vietām Abavas senlejas dabas parkā un tāpēc aicinājums ikvienam ievērot Ministru kabineta noteikumus un nepārvietoties pilskalna teritorijā ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem. Tas kaitē ne tikai šīm unikālajam arheoloģijas piemineklim, bet arī tā pakājē augošajiem retajiem augiem.
Veidosim savu novadu skaistu un pievilcīgu visi kopā!

   logo_ezf.jpg

Biedrības „Abavas ielejas attīstības centrs” valdes priekšsēdētāja Iveta Piese
Tel.28396830

back to top